Cirsmas pÄrdoÅ”ana nav kapitÄla pieaugums ā tas ir ienÄkums no Ä«paÅ”uma izmantoÅ”anas ar 10 % IIN likmi. Cirsma un kokmateriÄli ir divi atŔķirÄ«gi darÄ«jumi ar izdevumu normÄm 25 % un 50 %, tÄtad efektÄ«vÄ slodze 7,5 % un 5 %. Pieci scenÄriji ar skaitļiem un atsaucÄm uz VID skaidrojumiem.
Kuru tas skar un kÄdos apmÄros
LatvijÄ fiziskÄs personas meža darÄ«jums tiek aplikts ar iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokli, taÄu galÄ«go summu nosaka nevis pati likme, bet darÄ«juma forma. Cirsmas pÄrdoÅ”ana ir ienÄkums no Ä«paÅ”uma izmantoÅ”anas, kam piemÄro 10 % IIN likmi ā tas nav kapitÄla pieaugums ar 25,5 % likmi, un tÄ ir visbiežÄkÄ kļūda Å”ajÄ tÄmÄ. Cirsma ā uz celma augoÅ”a meža pÄrdoÅ”ana ā un sagatavotu kokmateriÄlu pÄrdoÅ”ana likuma izpratnÄ ir divi atŔķirÄ«gi darÄ«jumi ar normatÄ«vi noteiktÄm izdevumu normÄm attiecÄ«gi 25 % un 50 %. PVN pienÄkums rodas tad, ja 12 mÄneÅ”u laikÄ notiek vismaz divi darÄ«jumi un to kopsumma pÄrsniedz 50 000 ā¬.
AtslÄgas punkti
- Cirsmas pÄrdoÅ”ana nav kapitÄla pieaugums; IIN likme ir 10 % no ienÄkuma
- Izdevumu normas: 25 % augoÅ”am mežam izcirÅ”anai, 50 % kokmateriÄliem pÄc izcirÅ”anas
- EfektÄ«vÄ slodze: 7,5 % no bruto (cirsma) pret 5 % (kokmateriÄli)
- PVN: vismaz divi darÄ«jumi 12 mÄneÅ”os un kopsumma virs 50 000 ā¬
- Ja pÄrk juridiska persona, nodokli ietur un samaksÄ pircÄjs
- SIA jÄapsver pie stabila liela apgrozÄ«juma, ne pie epizodiskas pÄrdoÅ”anas
Cirsma un kokmateriÄli ā divi atŔķirÄ«gi darÄ«jumi
Daudzi Ä«paÅ”nieki vÄrdu ācirsma" lieto kÄ sinonÄ«mu vÄrdam āpÄrdot mežu". Juridiski tas tÄ nav. No tÄ, ko tieÅ”i jÅ«s nododat pircÄjam, ir atkarÄ«gs nodokļu režīms, dokumentu kopums un dažkÄrt pat zemes Ä«paÅ”umtiesÄ«bas.
Cirsma ir tiesÄ«bu pÄrdoÅ”ana izcirst noteiktu apjomu uz celma augoÅ”a meža. PircÄjs ierodas ar harvesteru, izcÄrt un izved; zeme paliek Ä«paÅ”nieka rokÄs. KokmateriÄli ir jau izcirstu baļķu pÄrdoÅ”ana: vispirms Ä«paÅ”nieks vai darbuzÅÄmÄjs gÄž mežu, Ŕķiro pa sortimentiem un krautavÄ ceļa malÄ, un tikai pÄc tam pircÄjs paÅem partijas un maksÄ par katru mĀ³ pÄc Ŕķiras.
Visa kadastra pÄrdoÅ”ana kopÄ ar zemi ir treÅ”Ä, atseviŔķa kategorija ā un tieÅ”i tÄ ir kapitÄla aktÄ«va atsavinÄÅ”ana, ko apliek ar kapitÄla pieauguma nodokli 25,5 % apmÄrÄ. Å o treÅ”o gadÄ«jumu ar pirmajiem diviem jaukt nedrÄ«kst: mežs kÄ nekustamais Ä«paÅ”ums ir kapitÄla aktÄ«vs, bet augoÅ”u koku pÄrdoÅ”ana izcirÅ”anai ā nav.
Vairums privÄto pÄrdevÄju izvÄlas cirsmas variantu, jo tas neprasa kapitÄlieguldÄ«jumus tehnikÄ un loÄ£istikÄ. KokmateriÄlu režīms nodokļu ziÅÄ ir izdevÄ«gÄks, bet prasa konkrÄtas operacionÄlÄs izmaksas.
PamatgadÄ«jums: cirsmas pÄrdoÅ”ana
IenÄkumam no fiziskÄs personas Ä«paÅ”umÄ esoÅ”a augoÅ”a meža atsavinÄÅ”anas izcirÅ”anai piemÄro 10 % IIN likmi. Ar nodokli apliekamÄ bÄze rodas, no ieÅÄmumiem atskaitot izdevumus, un te Ä«paÅ”niekam ir izvÄle: normatÄ«vi noteiktÄ 25 % izdevumu norma bez apliecinoÅ”iem dokumentiem, vai dokumentÄtie izdevumi, ja tie pÄrsniedz 25 % no ieÅÄmumiem (nogabalu marÄ·ÄÅ”ana, kadastrÄlie darbi, VMD inventarizÄcija, juridiskie pakalpojumi).
Pie 25 % normas efektÄ«vÄ nodokļu slodze ir tieÅ”a reizinÄÅ”ana:
10 % Ć (1 ā 0,25) = 7,5 % no bruto ieÅÄmumiem.
No 40 000 ā¬ cirsmas ieÅÄmumiem budžetÄ nonÄk 3 000 ā¬, Ä«paÅ”niekam uz rokas ā 37 000 ā¬. Ja Ä«paÅ”nieka rÄ«cÄ«bÄ ir Äeki par 15 000 ā¬ izdevumu ā 37,5 % no 40 000 ā¬ ieÅÄmumiem ā tos vÄrts deklarÄt 25 % normas vietÄ. EfektÄ«vÄ likme tad nokrÄ«t lÄ«dz 10 % Ć 62,5 % = 6,25 %.
SvarÄ«gi ir arÄ« tas, kam jÅ«s pÄrdodat. Ja cirsmu pÄrk juridiska persona vai saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄjs, nodokli ietur un samaksÄ pircÄjs. Ja pÄrk fiziska persona, kas nav saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄjs, nodokli aprÄÄ·ina un samaksÄ pats pÄrdevÄjs, iesniedzot gada ienÄkumu deklarÄciju.
Cirsmas pÄrdoÅ”ana LatvijÄ tiek aplikta ar 10 % IIN likmi pÄc normatÄ«vi noteiktÄs 25 % izdevumu normas atskaitÄ«Å”anas ā efektÄ«vÄ slodze 7,5 % no bruto (VID skaidrojums LV portÄlÄ, 06.11.2025).
AlternatÄ«va: kokmateriÄlu pÄrdoÅ”ana
Sagatavotu kokmateriÄlu pÄrdoÅ”anÄ normatÄ«vi noteiktÄ izdevumu norma ir 50 %. TÄ kompensÄ faktiskÄs sagatavoÅ”anas izmaksas: harvestera darbuzÅÄmÄju, forvarderu, ceļus, krautavÄÅ”anu un ŔķiroÅ”anu pa sortimentiem.
Pie 50 % normas efektÄ«vÄ slodze sanÄk:
10 % Ć (1 ā 0,50) = 5 % no bruto ieÅÄmumiem.
Par tiem paÅ”iem 40 000 ā¬ ieÅÄmumiem nodoklis ir 2 000 ā¬ pret 3 000 ā¬ ā 1 000 ā¬ starpÄ«ba par labu kokmateriÄliem. Bet Å”is salÄ«dzinÄjums ir tikai aritmÄtika. PraksÄ kokmateriÄlu pÄrdevÄjs sagatavoÅ”anu organizÄ pats vai algo darbuzÅÄmÄju, maksÄ par izveÅ”anu uz ceļu, Ŕķiro pa sortimentiem un ved dokumentÄciju par katru partiju. Å Ä«s izmaksas parasti krietni pÄrsniedz 1 000 ā¬ starpÄ«bu, tÄpÄc nodokļu arguments viens pats izvÄli nenosaka. Ja darbuzÅÄmÄjs nolÄ«gts bez oficiÄla lÄ«guma, izmaksas dokumentÄtajÄ variantÄ netiks pieÅemtas.
VienkÄrÅ”ais princips: kokmateriÄli nodokļu ziÅÄ ir izdevÄ«gÄki tikai tad, kad Ä«paÅ”nieks personÄ«gi vai uzticams darbuzÅÄmÄjs sagatavo mežu un nogÄdÄ lÄ«dz ceļam. PretÄjÄ gadÄ«jumÄ cirsma ar 25 % normu ir vienkÄrÅ”Äka, un neto rezultÄts bieži ir labÄks.
KÄpÄc 60 mÄneÅ”u noteikums cirsmai nepalÄ«dz
Meža Ä«paÅ”nieku vidÅ« izplatÄ«ts pieÅÄmums: ja mežs piederÄjis vairÄk nekÄ 60 mÄneÅ”us, ienÄkums esot atbrÄ«vots no nodokļa. AttiecÄ«bÄ uz cirsmu tas ir maldÄ«gs, un Ŕī kļūda var izmaksÄt dÄrgi ā cilvÄks vienkÄrÅ”i nedeklarÄ ienÄkumu.
60 mÄneÅ”u noteikums attiecas uz kapitÄla pieaugumu no nekustamÄ Ä«paÅ”uma atsavinÄÅ”anas. Cirsmas pÄrdoÅ”ana nav kapitÄla aktÄ«va atsavinÄÅ”ana: zeme paliek Ä«paÅ”niekÄ, tiek pÄrdotas tikai tiesÄ«bas izcirst augoÅ”us kokus. TÄpÄc turÄjuma ilgums cirsmas nodokli neietekmÄ ā 10 % likme un 25 % izdevumu norma piemÄrojama neatkarÄ«gi no tÄ, vai mežs iegÅ«ts pÄrn vai restitÅ«cijÄ 1990. gados.
Kur noteikums tieÅ”Äm strÄdÄ, ir visa Ä«paÅ”uma pÄrdoÅ”ana kopÄ ar zemi. Tad runa ir par kapitÄla aktÄ«vu, likme ir 25,5 %, un turÄjuma ilgums kļūst bÅ«tisks. Tur svarÄ«gi arÄ« tas, ka periodu skaita no reÄ£istrÄcijas brīža ZemesgrÄmatÄ, nevis no faktiskÄs nodoÅ”anas, un ka mantotam Ä«paÅ”umam saglabÄjas mantojuma atstÄjÄja Ä«paÅ”umtiesÄ«bu periods.
Å aubu gadÄ«jumÄ par konkrÄtu darÄ«jumu vÄrts iesniegt pieprasÄ«jumu VID caur EDS sistÄmu. Liels darÄ«jums bez Å”Ädas iepriekÅ”Äjas atbildes ir riskants.
PVN slieksnis 50 000 ā¬
PievienotÄs vÄrtÄ«bas nodoklis ir atseviŔķs stÄsts, nesaistÄ«ts ar IIN. Un tas nav atkarÄ«gs tikai no summas: pÄc VID skaidrojuma, ja 12 mÄneÅ”u laikÄ tiek veikti vismaz divi darÄ«jumi ar cirsmu vai kokmateriÄliem, to var uzskatÄ«t par saimniecisko darbÄ«bu PVN likuma izpratnÄ. Ja Å”o darÄ«jumu kopÄjÄ vÄrtÄ«ba pÄrsniedz 50 000 ā¬, personai, kas nav reÄ£istrÄjusies kÄ PVN maksÄtÄjs, ir pienÄkums maksÄt PVN no pÄrsnieguma summas. ReÄ£istrÄties var arÄ« brÄ«vprÄtÄ«gi pirms pÄrsnieguma un izrakstÄ«t PVN rÄÄ·inu. Standarta likme LatvijÄ ir 21 %.
PraktiskÄ nozÄ«me: viens liels darÄ«jums un divi vidÄji darÄ«jumi ar vienÄdu kopsummu nav viens un tas pats. MÅ«su VMD izlasÄ mediÄnais pieauguÅ”Ä meža privÄtais kadastrs ir 534 mĀ³, 75. percentilÄ ā 1 065 mĀ³, 90. percentilÄ ā 2 351 mĀ³. Pie tirgus cenÄm tas nozÄ«mÄ, ka jau vidÄja lieluma Ä«paÅ”niekam, kurÅ” pÄrdod vairÄk nekÄ vienu reizi divos gados, slieksnis kļūst reÄls, nevis teorÄtisks.
PÄc reÄ£istrÄcijas mainÄs darÄ«juma operatÄ«vais modelis. Cenai pieskaita 21 %; pircÄjs-juridiska persona Å”o PVN atskaita sev, tÄpÄc pÄrdevÄjam tas ir neitrÄli. Vienlaikus parÄdÄs tiesÄ«bas atgÅ«t PVN no izdevumiem un pienÄkums iesniegt deklarÄcijas arÄ« tajos periodos, kad darÄ«jumu nav.
PVN pienÄkums rodas, ja 12 mÄneÅ”os ir vismaz divi darÄ«jumi ar cirsmu vai kokmateriÄliem un to kopsumma pÄrsniedz 50 000 ā¬ ā nodokli maksÄ no pÄrsnieguma summas (VID skaidrojums LV portÄlÄ, 06.11.2025).
Kad sÄkas SIA jÄga
Pie stabila, atkÄrtota gada apgrozÄ«juma ir vÄrts apsvÄrt juridiskÄs personas izveidi. Latvijas SIA kopÅ” 2018. gada darbojas UIN režīmÄ ar trim raksturlielumiem.
Pirmais: 0 % nodoklis nesadalÄ«tajai peļÅai. KamÄr nauda paliek uzÅÄmuma kontÄ un tiek reinvestÄta, nodokļa nav. Otrais: peļÅas sadales brÄ«dÄ« UIN piemÄro dividendÄm ā konkrÄto likmi un koeficientu darÄ«juma gadÄ precizÄjiet pie grÄmatveža vai VID. TreÅ”ais: skaidra personÄ«go un saimniecisko aktÄ«vu nodalÄ«Å”ana.
BÅ«tiskÄkais nodokļu arguments ir salÄ«dzinÄjuma bÄze. Fiziskai personai cirsmas efektÄ«vÄ slodze ir 7,5 %, kokmateriÄliem ā 5 %. Tas ir zems slieksnis, ko juridiskai personai pÄrspÄt ir grÅ«ti, tÄpÄc SIA arguments meža Ä«paÅ”niekam parasti nav nodokļu ietaupÄ«jums, bet gan struktÅ«ra: portfeļa konsolidÄcija, ÄrÄjs finansÄjums, vairÄki Ä«paÅ”nieki, atbildÄ«bas nodalÄ«Å”ana.
MÄ«nusi nÄk no pretÄjÄ gala. SIA uzturÄÅ”ana prasa grÄmatvedÄ«bu un gada pÄrskatu, parÄdÄs patiesÄ labuma guvÄja caurskatÄmÄ«ba un sociÄlÄs iemaksas, ja ir rezidents-direktors. Un galvenais: fiziskÄs personas 10 % režīms ar izdevumu normÄm uz juridiskÄm personÄm neattiecas vispÄr.
Pieci reÄli scenÄriji
Visi piemÄri balstÄs uz privÄto kadastru sadalÄ«jumu mÅ«su VMD izlasÄ ā 81 575 pieauguÅ”Ä meža privÄtie kadastri. Cenas uz celma pieÅemam vidÄji svÄrtas ap 68 ā¬/mĀ³; konkrÄtÄ darÄ«juma cena atkarÄ«ga no sugu sastÄva, sortimentiem un piekļuves, tÄpÄc ieÅÄmumu sleja ir orientieris, nevis prognoze.
| ScenÄrijs | Apjoms, mĀ³ | IeÅÄmumi no cirsmas, ā¬ | IIN, cirsma (norma 25 %, 7,5 %) | IIN, kokmateriÄli (norma 50 %, 5 %) | PVN |
|---|---|---|---|---|---|
| Mazs | 200 | 13 600 | 1 020 | 680 | nav |
| MediÄns | 534 | 36 312 | 2 723 | 1 816 | nav (viens darÄ«jums) |
| 75. percentile | 1 065 | 72 420 | 5 432 | 3 621 | ja 2+ darÄ«jumi 12 mÄneÅ”os |
| 90. percentile | 2 351 | 159 868 | 11 990 | 7 993 | ja 2+ darÄ«jumi 12 mÄneÅ”os |
| Liels | 7 000 | 476 000 | 35 700 | 23 800 | praktiski neizbÄgami |
Divas lietas no Ŕīs tabulas izceļas. IzvÄle starp cirsmu un kokmateriÄliem maina nodokli pusotru reizi ā bet absolÅ«tÄ izteiksmÄ starpÄ«ba mediÄnÄ darÄ«jumÄ ir 907 ā¬, ko sagatavoÅ”anas izmaksas viegli apÄd. Un pat lielÄkajÄ scenÄrijÄ efektÄ«vÄ slodze paliek 7,5 %: Latvijas meža nodokļu režīms fiziskai personai ir salÄ«dzinoÅ”i labvÄlÄ«gs, un galvenie zaudÄjumi rodas nevis no nodokļa, bet no cenas, par kuru piekrÄ«t pÄrdot.
SeÅ”as tipiskÄs kļūdas
PirmÄ kļūda ir jaukt cirsmu ar kapitÄla pieaugumu. Cirsmas pÄrdoÅ”anai piemÄro 10 % IIN, nevis 25,5 % kapitÄla pieauguma likmi ā pÄdÄjÄ attiecas uz meža zemes kÄ nekustamÄ Ä«paÅ”uma pÄrdoÅ”anu. Å Ä« jaukÅ”ana noved vai nu pie pÄrmaksas, vai pie nepareizas deklarÄcijas.
OtrÄ kļūda: neierÄÄ·inÄt PVN nosacÄ«jumus. ÄŖpaÅ”nieks noslÄdz divus darÄ«jumus gada laikÄ, nesaskaita tos kopÄ, un pÄc tam saÅem paziÅojumu no VID par nesamaksÄtu PVN no pÄrsnieguma summas.
TreÅ”Ä: nesaglabÄt izdevumu dokumentus. Ar Äekiem par inventarizÄciju, juristiem un darbuzÅÄmÄjiem var deklarÄt dokumentÄtos izdevumus 25 % normas vietÄ, ja tie ir lielÄki. Bez Äekiem paliek tikai pamata norma.
CeturtÄ: paļauties uz 60 mÄneÅ”u atbrÄ«vojumu cirsmas darÄ«jumÄ. Uz cirsmu tas neattiecas; turÄjuma ilgums maina nodokli tikai tad, ja pÄrdod paÅ”u Ä«paÅ”umu ar zemi.
PiektÄ: izmantot SIA ākatram gadÄ«jumam", nemaz neesot apgrozÄ«jumam. FiziskÄs personas 7,5 % režīms ir zems slieksnis, un SIA uzturÄÅ”anas izmaksas to pie neliela apgrozÄ«juma neatpelna.
SestÄ: parakstÄ«t cirsmas lÄ«gumu, nenorÄdot apjomu un sortimenta struktÅ«ru. IzplatÄ«tÄ prakse āpÄrdot mežu par 25 000 ā¬" bez piesaistes mĀ³ ir galvenais strÄ«du cÄlonis pÄc izveÅ”anas. LÄ«gumÄ jÄbÅ«t: kopÄjais apjoms mĀ³, sadalÄ«jums pa sortimentiem, cena par katru sortimentu, darbÄ«bas termiÅÅ” un mÄrÄ«Å”anas kÄrtÄ«ba pÄc cirtes.
FAQ
Cirsma ā tas ir kapitÄla pieaugums ar 25,5 % vai IIN ar 10 %?
IIN ar 10 % likmi. VID to formulÄ tieÅ”i: cirsmas pÄrdoÅ”ana nav uzskatÄma par kapitÄla pieaugumu. Mežs kÄ nekustamais Ä«paÅ”ums var bÅ«t kapitÄla aktÄ«vs, bet augoÅ”u koku atsavinÄÅ”ana izcirÅ”anai par kapitÄla aktÄ«va atsavinÄÅ”anu nav uzskatÄma. Ar 25,5 % apliek meža zemes pÄrdoÅ”anu.
Kas maksÄ nodokli ā es vai pircÄjs?
AtkarÄ«gs no pircÄja. Ja cirsmu pÄrk juridiska persona vai saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄjs, nodokli ietur un samaksÄ pircÄjs. Ja pÄrk fiziska persona, kas nav saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄjs, nodokli aprÄÄ·ina un samaksÄ pÄrdevÄjs gada ienÄkumu deklarÄcijÄ.
Esmu mantojis mežu pirms 2 gadiem. Vai tas maina cirsmas nodokli?
NÄ. TurÄjuma ilgums cirsmas nodokli neietekmÄ ā likme ir 10 % neatkarÄ«gi no tÄ, cik ilgi mežs piederÄjis. TurÄjuma periods kļūst svarÄ«gs tikai tad, ja pÄrdodat paÅ”u Ä«paÅ”umu ar zemi; tad mantotam Ä«paÅ”umam saglabÄjas mantojuma atstÄjÄja Ä«paÅ”umtiesÄ«bu periods.
Es dzÄ«voju citÄ ES valstÄ«, bet mežs ir LatvijÄ. Kur jÄmaksÄ nodoklis?
LatvijÄ. IenÄkums no cirsmas pÄrdoÅ”anas ir ienÄkums no Latvijas avota. Ja rezidences valstij ar Latviju ir konvencija par nodokļu dubultÄs uzlikÅ”anas novÄrÅ”anu, LatvijÄ samaksÄtÄ summa tiek Åemta vÄrÄ mÄjÄs.
Vai cirsmu var āsadalÄ«t" vairÄkos darÄ«jumos, lai nepÄrsniegtu PVN slieksni?
NÄ ā un sadalÄ«Å”ana strÄdÄ pretÄjÄ virzienÄ. TieÅ”i vairÄki darÄ«jumi 12 mÄneÅ”u laikÄ ir tas, kas darÄ«jumus padara par saimniecisko darbÄ«bu PVN likuma izpratnÄ. DarÄ«jumu strukturÄÅ”ana, lai izvairÄ«tos no nodokļa, ir pamats VID aprÄÄ·inÄt nesamaksÄto summu un soda naudu.
Saistītie raksti
Avoti
- VID skaidrojums āKÄdi nodokļi privÄtpersonai jÄmaksÄ no cirsmu pÄrdoÅ”anas" (LV portÄls, 06.11.2025) ā IIN 10 %, izdevumu normas 25 % un 50 %, PVN nosacÄ«jumi.
- VID metodiskais materiÄls āNodokļi darÄ«jumiem ar kokmateriÄliem" ā nodokļa piemÄroÅ”ana un ieturÄÅ”anas kÄrtÄ«ba.
- VID ā IedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokļa likmes ā progresÄ«vÄs likmes un 25,5 % kapitÄla pieaugumam.
- Likums āPar iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokli" (likumi.lv).
- Likums āPievienotÄs vÄrtÄ«bas nodokļa likums" (likumi.lv).
- VMD Meža valsts reÄ£istrs, 2026. gada Q2 izlaidums (mÅ«su izlase: 81 575 pieauguÅ”Ä meža privÄtie kadastri ar vidÄjo apjomu 534 mĀ³).
Atruna
Labojums 11.08.2026. Å Ä« raksta iepriekÅ”ÄjÄ redakcija cirsmas pÄrdoÅ”anu kļūdaini aprakstÄ«ja kÄ kapitÄla pieaugumu ar 20 % likmi un norÄdÄ«ja efektÄ«vo slodzi 15 % un 10 %. Tas neatbilst VID skaidrojumam: pareizÄ likme ir 10 %, efektÄ«vÄ slodze ā 7,5 % un 5 %. TÄpat bija kļūdaini norÄdÄ«ts, ka 60 mÄneÅ”u noteikums var atbrÄ«vot cirsmas ienÄkumu no nodokļa. AprÄÄ·ini un secinÄjumi ir pÄrrÄÄ·inÄti.
Å is teksts nav nodokļu konsultÄcija. KonkrÄtas likmes, izdevumu normas un režīmi var mainÄ«ties, un individuÄlÄ situÄcija var prasÄ«t citu interpretÄciju. Pirms darÄ«juma konsultÄjieties ar licencÄtu nodokļu konsultantu vai iesniedziet iepriekÅ”Äju pieprasÄ«jumu VID caur EDS sistÄmu.